“Digitālā nedēļa 2024” aizvadīta mākslīgā intelekta noskaņā

Ar teju 300 pasākumiem visā Latvijā pagājušajā nedēļā no 13. līdz 18. maijam aizvadīta izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2024”. Dažādu pasākumu formātos Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem bija iespēja attīstīt jau esošās un iegūt jaunas digitālās prasmes, kā arī saņemt vērtīgas zināšanas par digitālajiem pakalpojumiem un tehnoloģijām, un jo īpaši – par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām. Kampaņu ik gadu rīko Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem, kuru šogad kopumā bija 150.

“Digitālā nedēļa” ik gadu piedāvā tematiskās dienas konkrētām mērķauditorijām: sabiedrībai kopumā, uzņēmējiem, kā arī divas kampaņas dienas tiek veltītas izglītībai un digitālajai drošībai. Šogad pirmo reizi Digitālās nedēļas ietvaros savus digitālos risinājumus popularizēja muzeji 18. maijā notiekošajā Muzeju naktī.
Taču šogad visas tematiskās dienas caurvija mākslīgā intelekta tēma, piedāvājot diskusijas, seminārus, meistarklases, lekcijas, kurās tika apskatītas inovāciju sniegtās iespējas uzņēmējdarbībā un publiskajā sektorā, tostarp to loma digitālās transformācijas veicināšanā, kā arī izglītībā.

“Mākslīgā intelekta rīki šobrīd ir kļuvuši daudz pieejamāki un arī krietni attīstītāki. Tieši tāpēc, ka šī tehnoloģija ir kļuvusi tik pieejama ikvienam, mums ir jāgūst no tās maksimāls labums un jāizmanto iespēja testēt un eksperimentēt. To dara visā pasaulē, un, manuprāt, Latvijā mēs nedrīkstam atpalikt. Tieši šī iemesla dēļ šogad LIKTA aicināja partnerus iesaistīties ar aktivitātēm, kas izglīto un mudina sabiedrību nebaidīties no mākslīgā intelekta un saskatīt tā potenciālu,” par aizvadītās nedēļas pasākumu fokusu stāsta LIKTA prezidente prof. Signe Bāliņa.

Digitālā nedēļa top sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), un tās atklāšanā VARAM ministre Inga Bērziņa uzsvēra: “Priecājos būt klātesoša ikgadējā digitālajā nedēļā! Strādājam plecu pie pleca, lai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji apgūtu digitālajam laikmetam atbilstošas prasmes un domāšanu. Digitālās prasmes ir svarīgs elements Digitālās politikas mērķu īstenošanai. Tas arī saskan ar Eiropas digitālajiem mērķiem, kas sasniedzami līdz 2030. gadam. Īpaša loma ir mākslīgajam intelektam – tehnoloģijai, kas strauji attīstās un kļūst par mūsu ikdienas sastāvdaļu.”

Par pieaugošajiem draudiem digitālajā vidē un līdz ar to – par nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni rūpēties par savu digitālo drošību stāsta Tet galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks: “Tet pērn identificēja un apturēja 65,5 miljonus aizdomīgu e-pastu, no kuriem gandrīz 250 tūkstoši saturēja vīrusus vai ļaunatūras. Atvairījām arī vairāk nekā trīs tūkstošus DDoS uzbrukumu, kas vērsti pret Latvijas uzņēmējiem, kritisko infrastruktūru un valsts iestādēm. Tas apliecina, ka nemitīga drošības sistēmu stiprināšana ir nozīmīga prioritāte. 2023. gadā aizsardzībā pret kiberuzbrukumiem investējām teju miljonu eiro. Izvērstā datu centru infrastruktūra Latvijā, Dānijā un nu arī Vācijā ļauj īpaši parūpēties par datu drošību. Tet ikdienas darbs ir cieši saistīts ar digitālās drošības stiprināšanu visos līmeņos – sākot no uzņēmumu un iestāžu aizsardzības līdz pat sociālām iniciatīvām pašas jaunākas sabiedrības daļas izglītošanai, piemēram, “Tet skoliņa bērniem”. Digitālās drošības riski šobrīd caurvij mūsu visu ikdienu, tādēļ ir svarīgi izglītot un pilnveidot prasmes atbilstoši katra vajadzībām un interneta patēriņa paradumiem, tādā veidā veicinot kopējo sabiedrības noturībspēju pret dažāda veida kiberuzbrukumiem.”

Savukārt DocLogix direktors Žilvins Kazlausks norāda uz izaicinājumiem, veicot digitālo pārkārtošanos, un mudina tos pārvarēt, izvēloties sadarbību: “Lielākā daļa organizāciju saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, cenšoties sasniegt augstāku digitalizācijas līmeni. Daloties savās zināšanās par to, kādas sistēmas tiek izmantotas, kādi procesi ir ieviesti, ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties un kā tos risināt, mēs varētu ātrāk ieviest pārmaiņas. Digitālās nedēļas laikā mums bija lieliska iespēja dalīties savās zināšanās un diskutēt ar citiem ekspertiem par digitalizāciju gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Mēs vēlamies mudināt arī citas organizācijas vairāk dalīties ar savām atziņām un veiksmes stāstiem, jo tas ir galvenais, kas turpina attīstību visā sabiedrībā.”

“Visās tautsaimniecības nozarēs digitālās transformācijas temps aizvien pieaug. Digitālais kļūst arvien reālistiskāks, un reālais kļūst tikpat elastīgs un pielāgojams kā digitālais. Tas nozīmē aizvien vairāk klikšķu digitālajā vidē un to, ka arī drošības jautājumi kļūst vēl aktuālāki visos biznesa procesa posmos un darbībās. Šogad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) tradicionāli pievērsās drošības jautājumiem uzņēmēju digitālajā ikdienā. Kopā ar Cert.lv, Nic.lv un Finanšu nozares asociācijas ekspertiem skaidrojot gan drošas mājas lapas pamatprincipus, gan domēna vārda un citu uzņēmuma digitālās identitātes aizsardzības jautājumus, ka arī drošības principus, darbojoties ar uzņēmuma sociālo tīklu kontiem. Viens no ievainojamākajiem kiberdrošības ķēdes posmiem aizvien ir cilvēks, tāpēc būtiska ir uzņēmuma darbinieku apmācība par digitālās higiēnas pamatprincipiem, kā arī regulāri kiberaizsardzības treniņi. LVRTC pikšķerēšanas uzbrukuma simulācijas testi, ko veicam pēc citu organizāciju pasūtījuma, arī šogad uzrāda, ka darbiniekiem aizvien pietrūkst modrības, tāpēc paredzam, ka šogad pieaugs gan apmācībām, gan treniņiem veltīto resursu apjoms,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Pasākumu organizēšanā iesaistījās arī daudzi citi IKT nozares uzņēmumi, valsts iestādes, pašvaldības, bibliotēkas un nevalstiskās organizācijas visā Latvijā.

Papildu informācija:
Lāsma Goba
MRS Grupa sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tel. 26305862
E-pasts: lasma.goba@mrsgrupa.lv